Neretas vidusskola

Vārda dienu šodien svin: Margots, Igors, Ingvars

Tā kā valstī izsludināta ārkārtas situācija, tāpēc 3. aprīlī 44. zinātniskās pētniecības darbu konferences valsts posms pirmo reizi notika attālināti, tas ir, izmantojot attālinātās komunikācijas formas.
Iepriekš skolēni iesūtīja savu darbu prezentācijas video formātā un digitāli sagatavotu plakātu – stenda ziņojumu. Ar to vērtēšanas komisija bija iepazinusies. Aizstāvēšanas dienā skolēni iesaistījās tiešsaistes diskusijās ar vērtēšanas komisiju.


No Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas uz valsts posmu tika izvirzīti Trīna Pavloviča un Kārlis Plusniņš ar kopīgi izstrādāto zinātniskās pētniecības darbu (turpmāk ZPD) „Plaģiātisms mūsdienu latviešu populārajā mūzikā” mūzikas un māksla nozarē. Ar mūsdienu mūziku domāta tā, kas radīta laika posmā kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas.
Darba autori noskaidroja jauniešu informētību par plaģiātismu, izpētīja LR autortiesību aizsardzības struktūras, intervēja autortiesību un mūzikas jomas ekspertus, uzzināja plaģiātisma noteikšanas kritērijus mūzikā, noskaidroja plaģiātisma statistiku latviešu mūzikā, noteica plaģiātismu divos latviešu skaņdarbos.
Pētījuma laikā atklājās, ka jauniešu zināšanas par plaģiātismu ir nepietiekamas. Plaģiātisma un autortiesību joma Latvijā nav līdz galam sakārtota, plaģiātisma gadījumu latviešu populārajā mūzikā ir daudz, bet par tiem dažādu iemeslu dēļ netiek runāts. Pētniecības procesā tika intervēti 11 cilvēki – savas jomas eksperti vai kādā jautājumā kompetentas personas. Rakstiskas intervijas (elektroniskas sarakstes formā) tika veiktas ar Guntaru Raču, Tomu Grēviņu, Anitu Sosnovsku, Mārci Krūmiņu, Guntaru Prāni, Edgaru Saksonu, Miku Ozoliņu, Sērenu Petersenu un Andri Brīnumu. Mutiskas intervijas, tiekoties klātienē, tika veiktas ar Uldi Rudaku, Ievu Kolmani un Anitu Sosnovsku.
Hipotēze apstiprinājās, jo atklājās 2 oficiāli atzīti plaģiātisma gadījumi.
Pētījumu var praktiski pielietot skolā mūzikas, mākslas, sociālo zinību, kulturoloģijas un ekonomikas stundās.
Trīna Pavloviča un Kārlis Plusniņš valsts posmā ieguva III pakāpi.
Šo ZPD vadīja skolotāja Dita Pavloviča, kam katrs jauns darbs ir izaicinājums. Jau otro gadu skolēniem stenda referātu prezentācijai iepriekš bija jāizveido plakāta digitālā sagatave.
Dace: „Kā veido plakāta digitālo sagatavi?”
Dita: „Plakāta sagatavi veidojam kopā. Vispirms kopā ar darba autoriem atlasām svarīgāko informāciju, tad mēģinām to loģiski un strukturēti izkārtot uz plakāta sagataves. Formāts ir ļoti liels, tas viss labi jāaizpilda arī no kompozicionālā viedokļa, jāsaskaņo kopējā krāsu gamma, burtu lielums, fonti. Man kā mākslas skolotājai tas ir nopietns uzdevums, un pieeju tam ļoti stingri. Galā kā punkts uz I ir manas labas paziņas, profesionālas maketētājas, ieteikumi. Tieši tāpēc biju mazliet pārsteigta, ka vērtējumā jauniešu plakāts saņēma tikai 8 punktus no 10. Iespējams, tieši tādēļ, ka šogad tas netika izdrukāts, komisija to skatīja vien datora ekrānā.”
Dace: „Cik daudz laika aizņēma sava darba prezentācijas izveidošana video formātā?”
Trīna: „Video „scenāriju” sākām pamazām plānot un rakstīt aptuveni piecas dienas pirms iesniegšanas termiņa. Filmēšana notika pēdējās divās dienās. Grūtības sagādāja nevis laika trūkums, bet gan 26 lappušu gara zinātniskā darba ietilpināšana 3 minūšu garā video.”
Dace: „Zinu, ka bija paredzētas trīs tiešsaistes diskusijas ar vērtēšanas komisiju! Pastāsti par tām!
Kārlis: „Lai arī mēs gaidījām trīs diskusijas, bija tikai divas. Atmosfēra bija brīvāka nekā reģionālajā konferencē, un mums bija iespēja uzzināt vērtētāju domas par mūsu ZPD. Manuprāt, viss noritēja labi. Vērtētāji uzdeva jautājumus, uz kuriem mēs pratām atbildēt, un paši šķita ieinteresēti.”
Dace: „Zemgales posmā jūs savu ZPD prezentējāt klātienē, valstī – neklātienē. Kurš no veidiem tev patika labāk un kāpēc?”
Trīna: „Pavisam noteikti labāk ir klātienē. Atrodoties konferencē, gan vērtētāji, gan skolēni var labāk cits citu saprast, jo liela daļa komunikācijas taču ir neverbāla.”
Kārlis: „Man laikam labāk patika prezentēšana klātienē. Ir vieglāk pastāstīt par darbu, ja ir tikai viens mēģinājums. Video filmēšana nav tik nopietna. Tā kā to var pārfilmēt vairākas reizes, tu centies nofilmēt perfekto prezentāciju, bet tas, protams, tā arī neizdodas.”
Dace: „Ko tu gribētu teikt savai darba vadītājai?”
Trīna: „Sarežģīts jautājums, jo darba rakstīšanas process bija garš un piepildīts ar ļoti atšķirīgiem, vieglākiem un grūtākiem, brīžiem. „Čau, mammu! Labdien, skolotāja Dita! Paldies, ka iemācījāt nebaidīties meklēt atbildes uz mums svarīgiem jautājumiem arī tad, ja ceļš uz tām ir tāls un ne vienmēr patīkams.” ”
Kārlis: “Liels paldies, ka strādājāt kopā ar mums gada garumā! Man ir prieks, ka ZPD rakstīšana ar jums bija ne tikai darbs, bet arī interesanta pieredze, kas man noderēs arī turpmāk.”
Dace: „Ko darba vadītāja gribētu teikt par saviem skolēniem – ZPD autoriem?”
Dita: „Jaunieši ar izcilām darba spējām un plašām, daudzpusīgām zināšanām. Tik perfekti darba izstrādes procesā, ka reizēm man pat nācās viņus mudināt kādas otršķirīgas lietas “ņemt vienkāršāk”. Abi, gan Trīna, gan Kārlis, ir ļoti labi runātāji, tādēļ man nebija ne mazāko šaubu par to, ka darba aizstāvēšanā viņi būs lieliski. Tā arī bija. Gribu viņiem teikt slaveno frāzi no filmas “Titāniks”: “Man bija tas gods spēlēt ar jums!” ”

Dace Kronīte,
Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas skolotāja

Šeit ir mūsu mājas

nereta eka

Stundu saraksts

Mūsu sasniegumi