Šogad aprit 75 gadi vienam no baisākajiem notikumiem Latvijas vēsturē. No 1949.gada 25. līdz 29.martam vairāk nekā 42 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kuru vidū bija ģimenes ar bērniem, gados veci cilvēki, tika deportēti uz Krievijas Tālo Austrumu apgabaliem. 25.martā Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas 7.-12.klašu skolēni, skolotāji, direktore pulcējās pie piemiņas akmens "Sāga", lai kopā pieminētu, atcerētos, godinātu tos, kuriem laimīgā kārtā izdevās atgriezties un tos, kuriem nebija lemts mājupceļš uz dzimto zemi - Latviju.
Raiti dejas soļi aizvadītajā nedēļas nogalē piepildīja Zasas kultūras namu, kur pulcējās jauniešu deju kolektīvi no dažādiem Latvijas novadiem. Koncertā „Sadancis pie Amora", ko vadīja vairāki Zasas jauniešu deju kolektīva „Solis" dalībnieki, dejotāji sniedza klātesošajiem tautiskas noskaņas un mīlestības pilnu vakaru. Zasas kultūras nama vadītāja Anita Ķikute skaidro: „Latvijas laukos kultūra ir labā līmenī. Un tas, ka beigušies Dziesmu un Deju svētki, vēl nenozīmē, ka beigsim dejot. Un jaunieši grib dejot. Tā ir arī mīlestība vienam pret otru, tā ir mīlestība pret deju. Man ļoti liels prieks, ka laukos dejotāji, tieši jaunieši ir ļoti aktīvi un ka nokomplektēt kolektīvu nemaz nav liela problēma." Dejošana tiešām ir neatņemama dzīves sastāvdaļa gan Jēkabpils novada, gan arī Krustpils, Līvānu, Viesītes, Madonas un Jaunjelgavas novadu jauniešiem, kuri piedalījās koncertā. Kaspars, kurš jau kopš bērnības dejo Zasas kultūras nama jauniešu deju kolektīvā „Solis", stāsta: „Pirmais un pats galvenais, kādēļ man patīk dejot un nākt uz mēģinājumiem, ir kopības sajūta -- sajūta, ka tu atnāc kā pie draugiem. Tas ir tik forši. Laukos ir ļoti maz jauniešu un arī cita vecuma cilvēku, un ir labi, ja kaut vai nedēļas nogalē tu vari aiziet pie kāda paciemoties. Tas ir tas, kas mani piesaista. Man patīk arī tas, ka ar šiem kolektīviem tāpat kā ar ģimeni var ceļot un jautri pavadīt laiku, iepazīstot citus Latvijas novadus un arī attālākas zemes." Līvānu novada kultūras centra tautas deju ansambļa „Silava" dalībniece Iveta stāsta: „Pirmkārt, es dejoju, lai uzturētu savu fizisko formu, otrkārt, tādēļ, ka man patīk deja. Tā ir ļoti skaista, un paši Deju svētki -- tas ir kaut kas ļoti īpašs, ko nevar izstāstīt." Lai gan lielie Dziesmu un Deju svētki jau aiz muguras, nākamgad priekšā Latvijas skolu Jaunatnes Dziesmu un Deju svētki, kuriem skolēnu kolektīvi gatavojas jau tagad. Skaidro Viesītes vidusskolas jauniešu deju kolektīva „Augšzemīte" dejotāja Laura: „Mēs dejojam, lai aizbrauktu uz Deju svētkiem. Arī šogad jau sākam dejot, lai brauktu uz Deju svētkiem. Dejojam kaut kādam lielākam mērķim. Protams, tas arī dod prieku, un šie pasākumi ir ļoti interesanti." Uz jautājumu, vai kolektīvs jau cītīgi gatavojas Dziesmu un Deju svētkiem, Laura atbild: „Jā, mums šogad ir jauns kolektīvs, daudzi cilvēki dejo pirmo reizi, tāpēc mums ir mēģinājumi divreiz nedēļā un ir arī trešais mēģinājums cilvēkiem, kuri labāk dejo. Mums tagad ir jau divi kolektīvi. Ļoti cītīgi gatavojamies." Jaunieši atzīst, ka deju kolektīvā ļoti svarīga ir disciplīna. Tikai tā var pierādīt sevi skatēs un konkursos un lepoties ar augstiem sasniegumiem. Tomēr vēl svarīgāka ir spēja dejot ar emocijām, izjūtot gan deju partneri, gan tautas dziesmā izteikto domu. „Cilvēkam vajadzētu būt dabiskam, tas ir svarīgākais. Ja tu vari dejojot būt dabisks ar otru cilvēku, tās ir emocijas. Protams, ļoti svarīga ir arī tehnika, lai to visu iemācītos un darītu, bet pirmkārt jau ir vajadzīgas emocijas," stāsta Iveta no Līvānu novada kultūras centra tautas deju ansambļa „Silava"
